Stāstījuma valoda ir literāra un tēlaināka nekā galvenā varoņa leksika. Oskara leksika ir ikdienišķa. Izmantoti tādi leksikas slāņi kā žargona vārdi ( sīcis, nafig, johaidī, verķis, nočekot), barbarismi (onlains, fīlings, fotošops, kompītis, lūzeris, apdeitoties), internacionālismi (megapikselis, promenāde, ekspozīcija, šedevrs, diafragma). Leksikā izmantoti frazeoloģismi: „sist gaisā”, „pavilkt uz zoba”
Leksiku papildina arī tēlainās izteiksmes līdzekļi: salīdzinājumi: „deguns kā knābis”, „kā zosis kaklus staipīdami, skatās apkārt”.
Manuprāt, stāsta tēma ir īpaši aktuāla mūsdienās. Mēs dzīvojam tehnoloģiju gadsimtā un vairs nevaram iedomāties savu dzīvi bez fotoaparāta, kameras, TV un datora. Tādējādi mēs zaudējam saikni ar reālo pasauli, aizmirstam, ka daudz svarīgāk ir pašam darbināt iztēli, nekā iegūt gatavu produktu.
…
