Par dzīves un nāves jēgu cilvēkiem, tautām, rasēm ir dažādi uzskati un izpratne. Austrumos cilvēki tic pārmiesošanās principam, indieši tic karmai un uz zemes nav vienotas izpratnes. Dzīves un nāves jēgas izpratne pasaulē ir līdzīgas, bet tomēr atšķiras. Uz pasaules nievā pašnāvību, ir paraša, pašnāvniekus neapglabāt kapsētā, bet gan ārpus tās, līdz brīdim, kad pienāks dabiskā nāve. Austrumu cilvēki dzīvo karmā (pārmiesošanās). Tās uzdevums ir, lai cilvēks visas dzīves laikā īstenotu sev uzticēto uzdevumu. Nāve pienāks, kad mērķis būs sasniegts. Dzīves jēga ir interesanta, jo ļauj aizdomāties par mūsu sūtību uz zemes. Es uzskatu, ka pasaule pie vienota slēdziena nenonāks, tā paliks mīkla tā pat kā Bermuda trijstūris un daudzas citas neizskaidrojamas lietas, bet gribētu, lai cilvēki mēģinātu atrast savu dzīves jēgu: “Netērē laiku, žēlojoties par pagātnē pieļautajām kļūdām. Mācies no tām un dodies uz priekšu”
(H. Džonsons – Brauns)…
