Pēdējā laikā itin bieži dzird pieminam Kononova un citu viņa līdzgaitnieku vārdus. Ilgu laiku kara noziedzinieku tiesāšana man likās vēsture, šodienas situācijai pilnīgi nevajadzīga, jo visi šie cilvēki jau sasnieguši ievērojamu vecumu, līdz ar to viņiem piespriestais sods noteikti būtu tikai formāls.
Manas domas šai jautājumā krasi izmainījās, kad kopā ar draudzenēm biju aizgājusi uz Okupācijas muzeju Strēlnieku laukumā. Redzētais mani iespaidoja spēcīgāk par visām līdz tam skatītām dokumentālām flmām – hronikām par izsūtījumiem gan padomju, gan vācu pusē. Nevarēju iedomāties, ka 90 cilvēku varēja izdzīvot barakā, kuras lielums nepārsniedza istabu, kurā dzīvoju es viena pati.
Muzejā galvenokārt tika uzsvērts padomju varas represijas, taču nedomāju, ka nacistu izrēķināšanās ar ebreju tautu daudz ko atšķīrās no padomju “labdariem”.…
