Ķērpji ir kompleksi, simbiotiski organismi. Tie sastāv no 2 komponentiem - aļģēm un sēnēm. Ķērpji dzīvo ļoti ilgi - apmēram 3000 - 4000 gadu. Ir pazīstamas un aprakstītas apmēram 20000 ķērpju sugu, taču zinātnieki uzskata, ka ap 10000 ķērpju sugu vēl ir nezināmas. Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes docents Alfons Piterāns apgalvo, ka, ieskaitot jaunatrastos, pavisam mūsu valsts teritorijā aug 536 dažādi ķērpji - nepilni 3% no visām pasaules ķērpju sugām.
Ķērpjus var uzskatīt par vieniem no visizturīgākajiem organismiem uz zemeslodes. Tie aug vistuvāk poliem, kā arī visaugstāk kalnos (līdz pat 8000 m). Ķērpji iztur gan ļoti zemas, gan ļoti augstas temperatūras, un to dzīvības procesi neizbeidzas pat -60ºC un +70ºC. Eksperimenti ar ķērpjiem parādīja, ka to lapoņi dažas stundas var izturēt +100ºC temperatūru, bet, ievietoti šķidrā skābeklī 18 stundas -183ºC. Pēc šādu temperatūru iedarbības ķērpji daļēji atjaunoja dzīvības procesus. Ķērpji arī pēc ilgstošas to lapoņu atrašanās bezūdens stāvoklī spēj atjaunot fotosintēzi un elpošanu.…
