Aramzemes augšņu frakciju rentgenfāžu analīžu rezultāti un to statistiskais novērtējums

Rengenstaru difraktometrija ir viena no efektīgākajām analīzes metodēm, lai noskaidrotu materiālu strukturālās īpašības. Kā viens no tiesu ekspertīzes visai bieži pētāmajiem objektiem ir augsne. Šajā gadījumā rentgen fāžu analīze var kalpot par dažadu augšņu paraugu kvalitatīvo un kvantitatīvo mineraloģiskā sastāva noteikšanai un augšņu salidzināšanas metodi.

Augsne dabā nepastāv izolēti. Tā ir vienmēr vairāk vai mazāk ciešā saskarē ar citiem dabas ķermeņiem: celmiežiem, atmosfēru, virsūdeņiem un pazemes ūdeņiem, dzīviem organismiem – augiem, mikroorganismiem un dzīvniekiem. Šie ir augsni saskarē esošie dabas ķermeņi tik ietekmīgi nosaka augsnes veidošanās gaitu un augšņu īpašības, kas tas var uzskatīt par tiešiem augsnes veidotājiem – faktoriem[1].

Šajā kursa darbā augšņu sastāva noteikšanai izmantota renendifraktometrijas metode. Tika ņemti 5 augsnes paraugi: viens – centrālais, un 4 - citos savstarpēji perpendikulāros virzienos 2m attāluma no centrālā parauga.
Kursa darba uzdevums bija apgūt augšņu frakcionēšanas dažādus paņēmienus, veikt atsevišķo frakciju rentgenfāžu analīzi un dot šo analīzes rezultāta statisko novērtējumu, cenšoties palielināt augsnes nosakāmo pazīmju skaitu.

Izdarot krimināl noziegumu lauku apstākļos parasti augsne no notikuma vietas nokļūst uz apaviem, apģērba, uz lāpstām u.c. instrumentiem, uz automašīnu paklājiem, to bagāžniekos u.c.. Šādos gadījumos ekspertiem tiek dots uzdevums salīdzināt augsni no notikuma vietas ar augsni kas noņemta no priekšmetiem – nesējiem. Augsnes ekspertīze ir viens no sarežģitākājiem ekspertīzes veidiem. Parasti ekspertīzi sarežģī tas, ka augsne uz priekšmetiem – nesējiem laika gaita var izmainīt sastāvu. Lai šādos gadījumos būtu iespējams palielināt ekspertu atzinuma kategorismu, nepieciešams palielināt augsnei nosakāmo pazīmju skaitu.…