Dramaturgam neko vairs nepavaicāsim, bet viņa dvēseles spogulis – lugas – taču paliek. Rakstnieks gan turējies pie uzskata, ka dramaturgs lugā nedrīkst sevi izteikt; viņš distancējās no saviem tēliem, taču ir darbi, kuros jaušams paša rakstītāja dzīves skatījums, viņa ētiskie uzskati un jūtas. Lugu pamatā ir dzelžains, stingrs, loģisks un psiholoģisks pamatojums. Dialogs ir maksimāli saīsināts, sastrupināts - varoņi nereti sarunājas īsām, aprautām frāzēm. Īpaša nozīme ir dialogu zemtekstiem.
Daudzi M. Zīverta lugu varoņi ir altruisti, viņi spējīgi cita labā uzupurēties un atteikties no sava pašlabuma. Mūsdienu cilvēku vairākumam šādas rakstura īpašības liekas nemodernas un nevajadzīgas, tālab arī lugu varoņi daudziem liekas kā tālas, abstraktas ēnas. Augstākā vērtība ir krietns cilvēks, kas spējīgs uzvarēt savu iedzimto egoismu.…
