Apziņa – cilvēka psihes struktūra ,kas nodrošina aktuālā tēla un zināšanu par apkārtējo pasauli diferenciāciju un kas veidojas kā sociālās mijiedarbības produkts un mehānisms. Apziņas saturu nodrošina izziņas sfēra - uztvere, atmiņa, domāšana, iztēle, bet apziņas strukturēšanu – emocionālā sfēra. Pateicoties apziņai, cilvēks ir spējīgs atdalīt un atšķirt savas zināšanas un priekšstatus no aktuālajām sajūtām. Dzīves laikā apziņa sāk izpausties caur pašapziņu.
Psihe – individuāla spēja aktīvi (ar savu uzvedību) atspoguļot apkārtējo vidi psihiskā tēla veidā un regulēt, pateicoties tās atspoguļošanai, savas dzīvības norisi un savas attiecības ar vidi . Jau primārā un vienkāršākā psihiskā parādība – jūtīgums – paredz indivīda spēju reaģēt ne tikai uz bioloģiski nepieciešamiem kairinājumiem ,bet arī uz tiem kuri paši par sevi neapmierina vitālās vajadzības, bet signalizē par bioloģiski nozīmīga objekta parādīšanos. Psiholoģijā izdala trīs psihes attīstības pakāpes dzīvnieku pasaulē:…
