Vērtējums:
Publicēts: 06.05.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Birokrātija', 1.
  • Referāts 'Birokrātija', 2.
  • Referāts 'Birokrātija', 3.
  • Referāts 'Birokrātija', 4.
  • Referāts 'Birokrātija', 5.
  • Referāts 'Birokrātija', 6.
  • Referāts 'Birokrātija', 7.
  • Referāts 'Birokrātija', 8.
  • Referāts 'Birokrātija', 9.
  • Referāts 'Birokrātija', 10.
  • Referāts 'Birokrātija', 11.
  • Referāts 'Birokrātija', 12.
  • Referāts 'Birokrātija', 13.
  • Referāts 'Birokrātija', 14.
  • Referāts 'Birokrātija', 15.
  • Referāts 'Birokrātija', 16.
  • Referāts 'Birokrātija', 17.
  • Referāts 'Birokrātija', 18.
  • Referāts 'Birokrātija', 19.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    3
1.  Birokrātijas koncepcija    4
1.1  Kārlis Markss par birokrātiju    4
1.2  Makss Vēbers par birokrātiju    7
2.  Birokrātijas BūTīBA    10
3.  BIROKRĀTISKĀS ORGANIZĀCIJAS    12
4.  BIROKRĀTIJAS IETEKME UZ POLITISKIEM LĒMUMIEM    14
4.1  Pastāvēšana    14
4.2  Mazināšanas iespējas    15
4.3  Mazināšanas nepieciešamība    16
  SECINĀJUMI    18
  IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS    19
Darba fragmentsAizvērt

BIROKRĀTIJAS KONCEPCIJA

Birokrātija veidojas līdz ar valsts attīstību. Birokrātija un birokrātisms dažādās jomās piemīt visām līdz šim eksistējošām sociālajām sistēmām. Izņēmums ir pirmatnējā sabiedrība. Rietumeiropas valstīs birokrātija intensīvi attīstījās feodālisma sairuma posmā, attīstoties mūsdienu buržuāziskajām valstīm un kapitālistiskajām attiecībām.
Ir iespējams konstatēt un noformulēt birokrātijas un birokrātisma, kā sociālu parādību, pamatiezīmes, bet dažādās zemēs šīm parādībām piemīt savas īpašības.
Ikdienas apziņa ir spējīga fiksēt tikai birokrātijas un birokrātisma ārējās izpausmes (Krūmiņa M., Semanis E. „Birokrātija un birokrātisms” Rīga 1990.g).



1.1 Kārlis Markss par birokrātiju


K. Marksam piemīt skaidri izteikta šķiriska pieeja. Birokrātijas un birokrātisma analīze kapitālistiskās sabiedrības apstākļos sastopama viņa agrīnajos darbos. Rakstos viņš pamato tēzi, ka buržuāziskās valsts organizācijā darbojas mehānismi, kas ir atsvešināti no cilvēku darbības. No šiem mehānismiem ir atkarīga indivīdu domāšana un darbība, kā arī valstisko institūtu darbība, pie tam valsts vienmēr kalpo indivīdiem un atsevišķām sociālajām grupām kā līdzeklis to interešu sasniegšanai.

Autora komentārsAtvērt
Atlants