Ozons ir elementa skābekļa alatropiska modifikācija. Ozona O3 īpašības ievērojami atšķiras no skābekļa O2 īpašībām. Piemēram, ozons ir zilgana gāze ar raksturīgu smaržu. Nelielās koncentrācijas ozons gaisam piešķir patīkamu svaigumu. Ozona šķīdība ūdenī aptuveni 15 reizes pārsniedz skābekļa šķīdību, bet par šķidrumu tas pārvēršas temperatūrā, kas par 71C augstāka nekā skābekļa viršanas temperatūra. Ozons ir 1,5 reizes smagāks par skābekli.
Ozons ļoti niecīgā daudzumā ir sastopams gaisā (0,01...0,06 mg/m³). Tā daudzums gaisā nedaudz palielinās pēc pērkona negaisa, jo elektriskajā izlādē skābeklis O2 pārvēršas par O3 :
3O2 2O3
Ozons veidojas arī ultravioletā starojuma ietekmē, tāpēc atmosfērā visvairāk tā ir ozona slānī, kas sākas 20 km augstumā un aptuveni sakrīt ar stratosfēru. Tur ozona koncentrācija sasniedz 20 mg/m³ . Ozona slānis absorbē Saules īsviļņu ultravioleto starojumu un aizsargā Zemi no tās kaitīgās iedarbības, ietekmē mūsu planētas siltuma režīmu.
Laboratorijā ozonu iegūst ierīcē, ko sauc par ozonatoru. Tas sastāv no stikla caurules, kam apvīta metāla stieple. Caurules iekšpusē ievietota cita stieple. Šo stiepļu- elektrodu galus pievieno indukcijas spolei. Augsta sprieguma strāvas (1000...3000 V) elektriskajā laukā daļa no skābekļa pārvēršas par ozonu.…
