No augstāk minētā izriet sekojošais:
1) viena no valsts pamatfunkcijām ir jurjurisdiktīvā funkcija, kura sevī ietver tiesiskās kārtības nodrošināšanu, vainīgos saucot pie atbildības;
2) jurjurisdiktīvā funkcija tiek īstenota likumdošanas darbībā;
3) starptautisko līgumu ratifikācijai piemīt minētā īpašība, jo, lai starptautiskais līgums stātos spēkā, tas, saskaņā ar konstitucionālo tiesību teoriju, likumdevējam, proti, Saeimai, ir jāratificē;
4) tā kā starptautiskās tiesības sastāv no noteikumu kopuma, kas regulē attiecības starp valstīm
5) un starptautisks līgums kalpo kā starptautiska likumdošana, un tas noslēgts starp vismaz divām valstīm un ietver sevī pušu vienošanos noteiktā jomā,
6) un starptautisko krimināltiesību sistēmas attīstības rezultātā tās vēsturiskā nozīme ir zudusi un tās vietā izveidota jauna, kas ir nesaistīta ar iepriekšējo,
secinu:
ārvalstīs uzsāktā kriminālprocesa pārņemšana Latvijā jeb, citiem vārdiem sakot, starptautiskā sadarbība krimināltiesiskajā jomā ir starptautiskās tiesības. (No valsts funkciju analīzes izriet, ka tiesība sodīt tiesiskās kārtības pārkāpējus ir valsts pamatuzdevums un līdz ar to valsts tiesība, taču lai tas tiktu īstenots, atsevišķos gadījumos, nepieciešama sadarbība ar ārvalstīm, kuru regulē noslēgtais starpvalstu līgums, kas arī ir starptautisko tiesību avots.)
…
