Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 13.02.2020.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Nervu sistēmas slimības', 1.
  • Prezentācija 'Nervu sistēmas slimības', 2.
  • Prezentācija 'Nervu sistēmas slimības', 3.
  • Prezentācija 'Nervu sistēmas slimības', 4.
  • Prezentācija 'Nervu sistēmas slimības', 5.
  • Prezentācija 'Nervu sistēmas slimības', 6.
  • Prezentācija 'Nervu sistēmas slimības', 7.
  • Prezentācija 'Nervu sistēmas slimības', 8.
  • Prezentācija 'Nervu sistēmas slimības', 9.
  • Prezentācija 'Nervu sistēmas slimības', 10.
  • Prezentācija 'Nervu sistēmas slimības', 11.
  • Prezentācija 'Nervu sistēmas slimības', 12.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Distonija   
  Epilepsija   
  Izkaisītā skleroze   
  Kontūzija   
  Migrēna   
  Paralīze   
  Pārkinsona slimība   
  Plānprātība   
  Smadzeņu satricinājums   
Darba fragmentsAizvērt

Plānprātība 
Vairāk vai mazāk nopietni domāšanas traucējumi, kas radušies primāri, nevis kā citu psihiatrisku simptomu (piemēram, murgu) rezultāts. Plānprātība var būt iedzimta, to sauc par oligofrēniju (pēc smaguma iedala idiotijā, imbecilitātē un debilitātē). Dzīves laikā radušos plānprātību sauc par demenci, tā ir progresīva domāšanas spēju un izzinošās funkcijas krišanās. To izraisa smadzeņu bojājums vai slimība (piemēram, kretīnisms ir joda trūkuma vai vairogdziedzera darbības traucējumu rezultāts). Demence parasti skar vecākā gadagājuma cilvēkus
Zinātnieki ir atklājuši, ka spārdīšanās un lamāšanās miega laikā ir zīme, kas norāda uz to, ka cilvēkam ir lielāks risks saslimt ar plānprātību.

Smadzeņu satricinājums
Galvas smadzeņu trauma. To izraisa tieša vai netieša spēka iedarbība uz galvaskausu. Šis ir izplatītākais smadzeņu traumas veids. Ja ir noticis smadzeņu satricinājums, tiek bojātas smadzeņu funkcijas, tomēr lielu pārmaiņu smadzenēs nav.

Autora komentārsAtvērt
Atlants