Agrārais jautājums Romā un brāļu Grakhu reforma

Grakhi iezīmēja vairākas vadlīnijas, kuru dzīvotspēja izradījās atbilstoša romiešu dzīves prasībām tāda mērā, ka tika realizētas pēc reformatoru nāves. Gajs Grakhs pirmais novērtēja jātnieku uzņēmējdarbības pieredzi un mēģināja tos iesaistīt valsts pārvaldē. Maizes pārdošana par simbolisku cenu nabadzīgajai pilsētas iedzīvotāju daļai bija kā mēģinājums neitralizēt šī slāņa politisko aktivitāti, izmantojot to savās interesēs. Vēlāk tā kļuva par svarīgāko Romas politiskās ietekmes instrumentu. Sīvās politiskās cīņas laikā starp tautas sapulci un Senātu tika izstrādātas dažādas programmas, kas sekmēja Romas attīstību. Cīņā par šo programmu realizāciju noteica visu tālāko Romas attīstības nākotni, līdz pat tās krišanai.
Gajs Grakhs tika ievēlēts vēlreiz ne bez iemesla. Viņš bija tas, kurš ierosināja idilli, kuras dēļ metropoles cilvēki bija spējīgi pastāvēt uz provinču rēķina.
Gajs Grakhs pārliecināja cilvēkus, ka viņiem vajadzētu deklarēt, to ka Senātam nav un nekad vairs nebūs tiesības pieprasīt jebkura Romiešu pilsoņa notiesāšanu bez tiesas sprieduma.
Brāļu Grakhu reforma nespēja novērst Itālijas ekonomikas kritumu. Tieši otrādi, viņi šo procesu netieši paātrināja sašķeļot Itālijas sabiedrību naidīgās grupās. Spēku apvienošanai varētu palīdzēt likumprojekts par pilsonību piešķiršanu. Projekts neparedzēja to, ka pilsoniskais statuss tuvākajā laikā tiktu piešķirts. Daudzi no izdotajiem likumiem tika vērsti uz to, ka kādu dienu visiem iedzīvotājiem būs piešķirts pilnīgs pilsoņa statuss, kas paredzēja, ka viņiem būtu tiesības uz īpašumu, mantošanu, kā arī uz balsošanu. Vienīgais, ko šis likuprojekts paredzēja, bija tāds, ka deva cerību itālikiem, ka viņiem kādu dienu būs tādas pašas tiesības kā romiešiem. Taču romiešiem šī ideja nebija pieņemama, jo romieši nepieļāva domu, ka vēl kādam neromietim būtu tādas pašas tiesības un privilēģijas kā viņam.

…