Vācijas un Anglijas salīdzinošs pārskats no 1945. līdz 1990.gadam

Gads/valsts
Vācija
Lielbritānija

IEKŠPOLITIKA





1945. –1950.g.
Vācijā okupācijas zonas. 1948. – 49.g. Berlīnes blokāde. 1948.g. Francijas, Lielbritānijas un ASV okupācijas zonās vienota valūta. 1949.g. 7.09. VFR izveide.1949.g. pirmās Bundestāga vēlēšanas. Galvenās partijas: Kristīgo demokrātu savienība (KDS), Kristīgo sociālistu savienība (KSS), Sociāldemokrātu partija (SDP), Brīvo demokrātu partija (BDP). 80. –os parādījās arī Zaļā partija.
Leiboristu valdība., K. Etlijs. Nacionalizācija. Iedzīvotāju labklājības palielināšanās.


1950. – 1955.g.
Vācijas kanclers K. Adenauers, 1953.g. likums par 5% barjeru vēlēšanās. Dzīves līmeņa celšanās.
No 1951. – 1955.g. Čēčila valdība. Vēl joprojām dzīves līmeņa celšanās. 1952.g. par karalieni tiek kronēta Elizabete II. Dzīves līmeņa celšanās.


1955. – 1960.g.
1956.g. VFR atgūst armiju.
Vēl joprojām K. Adenauers VFR kanclers. Ievērojams dzīves līmeņa pieaugums.
Premjerministrs A. Īdens (1955. – 57.g.), pēc tam H. Makmilans (1957. – 64.g.) Dzīves līmeņa celšanās.

1960. – 1965.g.
1963.g. par kancleru kļūst Erhards. Sākas pirmie neonacistu kustības un revanšistu uzplūdi.
1964.g. leiboristi sastāda valdību ar H. Vilsonu priekšgalā. Tiek izveidota Sadraudzība. Plāni par vienpusēju atbruņošanos.


1965. – 1970.g.
1966.g. pēdējais KDS kanclers Kīzingers. 1969.g. par kancleru kļūst sociāldemokrāts Brants. 1968.g. studentu nemieri. 60. –o otrā puse labējie un kreisie ekstrēmisti.
H. Vilsona valdības darbība. Problēmas ar arodbiedrībām. Neofociālie streiki. Velsiešu un skotu nacionālisms. Ziemeļīrijas problēma. Pārmaiņas izglītībā. Imigrācijas problēmas.


1970. – 1975.g.
1974.g. par kancleru kļūst Šmits. Brants atkāpjas spiegošanas skandāla dēļ. Sāk veidoties un attīstīties “zaļo” kustība. Parādās darbaspēka trūkums. Uzdarbojas dažādi teroristiski grupējumi, piem, Bādena – Meinhofa grupa
1970.g. No jauna konservatīvo valdība Hīts. 1972.g. pārvaldes formas maiņa Ziemeļīrijā. ĪRA un unionistu savstarpējā nesapratne un terorisms. Arodbiedrību sakārtošana.


1975. – 1980.g.
Vēl joprojām Šmits kanclera amatā. Nostiprinās “zaļo” kustība.
1974.g. Vilsona lieiboristu valdība līdz 1976.g. martam. Versija par izstāšanos no EEA. 1976.g. par premjeru kļūst Kalagens. Vēl joprojām Ziemeļīrijas problēmas.


1980. – 1985.g.
1982.g. atdzimst KDS, par kancleru kļūst H. Kols. “Zaļajiem” 5,6 % vēlēšanās. Tiek sākta VFR un VDR apvienošana.
Pie varas nāk konservatīvie ar M. Tečeri (1982.g.). problēmas, 1984.g. sākas badastreiki Ziemeļīrijā. Skotijai un Velsai autonomija
…