„Liena bij skaista, slaika meita ar tumšbrūniem matiem un acīm, pašos jaunākos dzīvības gados jeb viskrāšņākajā ziedonī. Laipnība, līdzcietība un jauks dzīvības prieks ziedēja kupli viņas vaigā. Smaidi uz viņas lūpām bij tik skaisti kā rīta blāzma pie debesīm un nereti zibēja viņiem cauri asa, bet tik vien nevainīgi jocīga viltībiņa it kā patlaban lēcošas saules stari.”
„Lienas apģērbs bij tagad priekš ziemas laika, saucams gandrīz par vieglu – pār pussvārciņiem krustiski ap pleciem vilnains lakats un ap galvu nāts dzeltains lakatiņš, -
Bet šis apģērbs vēl it kā piepalīdzēja viņas auguma slaikumu un cēlumu pilnam izrādīt.
Ienāca pamazām un it kā ar lielu nogurumu sastingusi, salijusi un, protams, arī pārsalusi sievišķa.”…
