Vēsturiskā tiesību skola un tās ietekme uz Baltijas tiesībām
Vēsturiskā tiesību skola(doktrīna) – izveidojās Vācijā 18 – 19 gs.(Hugo, Savinji, Puhta). Tiesības izceļas no tautas un rodas vēsturiskās dzīves objektīvā procesā. Ir tikai konkrētā valstī spēkā esošās tiesības, kuras mainās līdzi tautas vēsturiskajai attīstībai un izceļas no tautas . Paražu tiesības ir prioritāras pār likumiem.
Var tikai daļēji piekrist Mihaela Dohertija (Michael Doherty) viedoklim, ka vēsturiskā tiesību skolas darbība bija kā pretreakcija Lielajai franču revolūcijai un dabisko tiesību teorijā pieļautajām kļūdām, vēsturiskās tiesību skolas (turpmāk VTS) mērķi bija citi, ievērojami nozīmīgāki par vienas revolūcijas vai vienas doktrīnas kritiku. Vēsturiskās tiesību skolas pārstāvji bija orientēti atklāt, pēc viņu domām, tiesību patieso dabu, kas atbilstu tautas apziņai. VTS zinātniski metodoloģiskajā ziņā strādāja ar vēsturisko un sistēmisko pētniecības metodi. Tādējādi tiesības tika pētītas nesaraujamā saistībā ar tautas kultūras ģenēzi un evolūciju. Neviena cita tiesību skola nepiešķīra tik lielu nozīmi tautas kultūras vērību apzināšanai, kā VTS.
Tāpat kā sociālistiskā tiesību doktrīna arī VTS, vismaz formāli noliedza dabisko tiesību doktrīnu. Tomēr attiecībā uz VTS ir viens ”bet”, jo pēc Franča Viakera (Franc Wieacker) uzskata tieši VTS panāca dabisko tiesību pzitivēšanu, jo sakārtoja dabisko tiesību atziņas (principus) noteiktā sistēmā, atmetot lieko, uz dabiskajām tiesībām neattiecināmo. …
