Mēs – cilvēki – tāpat kā dzīvnieki redzam, dzirdam, sajūtam, pārvietojamies, komunicējam ar citiem ar dažādu skaņu kopumu palīdzību. Bet tomēr atšķirība ir.
Nosacījuma un beznosacījuma refleksi ir arī jebkuram dzīvniekam. Taču cilvēka augstākā neirālā darbība būtiski atšķiras no dzīvnieka. Cilvēks un dzīvnieks atšķirīgi uztver un analizē ārējo pasauli. Gan cilvēks, gan dzīvnieks ārējos kairinātājus uztver ar dažādiem receptoriem, piemēram, dzirdes un redzes receptori, temperatūras un taustes receptori. Sazināšanās ar vārdiem pastāv tikai cilvēku starpā. Cilvēks iegūst informāciju par notikumiem un parādībām ārējā vidē ar vārdu palīdzību. Katram vārdam ir jēdzienisks saturs. Dzīvnieki, protams, arī uztver vārdus, bet tikai kā skaņu bez jēdzieniska satura. Dzīvnieki reaģē uz otra dzīvnieka izdotajām skaņām, taču atbild ne jau uz to, ko objektīvi atspoguļo dotais balss signāls, bet atbild uz pašu signālu, kas ieguvis noteiktu bioloģisku nozīmi. Valodas rašanos zinātnieki skaidro ar cilvēka sabiedrisko dzīves veidu un darba procesu. …
