Sabiedrības informētību, izpratni un attieksmi pret dažādiem jautājumiem lielā mērā veido masu mediji – prese, televīzija, radio un šobrīd jau arī internets. No masu medijos žurnālistu sniegtās informācijas tad arī atkarīgs tas par kādiem jautājumiem sabiedrība vispār būs informēta, par ko tā domās, ko vērtēs un par ko diskutēs. Diemžēl vēl arvien ir vērojama tendence atspoguļot tikai vienas puses viedokli dažādos svarīgos jautājumos un to nu nekādi nevar saukt par objektivitāti.
Latvijā vēl joprojām nav radies arī visas profesionālās vides akceptēts mediju ētikas kodekss. Situācijās, kad būtu nepieciešama profesionālās vides solidaritāte, lai aizstāvētu vārda un preses brīvību diemžēl, parādās nevis žurnālistu viedoklis, bet mediju redaktoru un īpašnieku korporatīvās interese, ko nosaka sīvā konkurence Latvijas mediju tirgū.1
Runājot par žurnālistu ētikas normām, jāpiemin arī tas, ka žurnālisti nereti mēdz iekļūt interešu konfliktā un tādējādi ietekmēt ziņu kvalitāti. Par piemēru minēšu neseno žurnālistes Ivetas Elksnes pretendēšanu uz Latvijas Televīzijas raidījuma “De facto” vadītājas vietu. …
