Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
IEVADS | 2 | |
1. | LIETU TIESĪBU JĒDZIENS | 3 |
2. | LIETU IEDALĪJUMS | 6 |
2.1. | ĶERMENISKAS LIETAS UN BEZĶERMENISKAS LIETAS | 6 |
2.2. | KUSTAMAS UN NEKUSTAMAS LIETAS | 7 |
2.3. | ATVIETOJAMAS UN NEATVIETOJAMAS LIETAS | 8 |
2.4. | PATĒRĒJAMAS UN NEPATĒRĒJAMAS LIETAS | 9 |
2.5. | DALĀMAS UN NEDALĀMAS LIETAS | 9 |
3. | LIETU KOPĪBAS RAKSTUROJUMS | 11 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI | 13 | |
IZMANTOTU AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS | 14 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
1. Īpašuma tiesību pazīstamākais veids mūsdienās ir lietu tiesības. Galvenokārt tieši īpašuma tiesību dēļ, lietu tiesības ir tik nozīmīgas mūsdienās un nozīmīgas praksē.
2. Lietas var atrasties dažadu subjektu īpašumā. Tās var piederēt ne tikai valsts varas subjektiem - valstij un pašvaldībām, bet arī privātpersonām – gan fiziskām, gan juridiskām, kā arī personālkomercsabiedrībām.
3. Visi īpašnieki lietu tiesību izpratnē ir vienlīdzīgi savu tiesību īstenošanā. „Valsts īpašums”, „pašvaldības īpašums” vai „privātīpašums” ir vairāk ekonomiski, nekā juridiski jēdzieni.
4. Lietu tiesību noteikumi var būt adresēti gan personai, kurai pieder lieta vai kura to valda, gan arī personām, kam ir tiesības un pienākumi pret lietas īpašnieku vai valdītāju.
5. Termins lietu tiesības tiek izmantots jurisprudencē, lai aprakstītu tādu tiesisko attiecību, kura dod personai tiesības rīkoties ar lietu. Lietu tiesības pieder pie civiltiesībām.
6. CL noteikumi par lietu iedalījumu (ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, atvietojamas un neatvietojamas lietas, patērējamas un nepatērējamas lietas, dalāmas un nedalāmas lietas, atsevišķas lietas un lietu kopības, galvenās un blakus lietas) principā ir veidoti atbilstoši romiešu tiesību tradīcijām. Minētais jo īpaši attiecas uz lietu iedalījumu ķermeniskās un bezķermeniskās lietās, kas nav pazīstams, piem., Vācijas un Šveices tiesībās, kur ar jēdzienu „lieta” lietu tiesību izpratnē tiek saprasts vienīgi ķermeniski tverams priekšmets.
…
LIETAS UN LIETU KOPĪBAS VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS