Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 15.05.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Žaks Luijs Davids', 1.
  • Referāts 'Žaks Luijs Davids', 2.
  • Referāts 'Žaks Luijs Davids', 3.
  • Referāts 'Žaks Luijs Davids', 4.
  • Referāts 'Žaks Luijs Davids', 5.
  • Referāts 'Žaks Luijs Davids', 6.
  • Referāts 'Žaks Luijs Davids', 7.
  • Referāts 'Žaks Luijs Davids', 8.
  • Referāts 'Žaks Luijs Davids', 9.
  • Referāts 'Žaks Luijs Davids', 10.
  • Referāts 'Žaks Luijs Davids', 11.
  • Referāts 'Žaks Luijs Davids', 12.
  • Referāts 'Žaks Luijs Davids', 13.
  • Referāts 'Žaks Luijs Davids', 14.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Davida bērnība    4
2.  Romas prēmija    5
3.  Žaka Luija Davida darbības sākums    6
3.1.  Davida gleznas    7
3.2.  Davida portreti    10
4.  Davida iedvesmotāji un sabiedrotie    10
5.  Davida pēdējie dzīves gadi    12
  Nobeigums    13
  Izmantotā literatūra    14
Darba fragmentsAizvērt

XVIII gs. Beigas un XIX gs. Sākums ir franču buržuāziskās revolūcijas pacēluma un arī pagrimuma laiks. Šā perioda kultūras revolucionārā ideāla augstākais izpaudums atrodams Francijas un Spānijas mākslā.
Franču un visas pasaules glezniecības vēsturē ir mākslinieki, ap kuru vārdiem vērpušies un arī mūsdienās vērpjas strīdu viesuļi, kas tos te cēluši debesīs, te centušies nogrūst bezdibenī. Viens no tādiem ir Žaks Luijs Davids – sarežģīta un daudzējādā ziņā pretrunu pilna personība, cilvēks, kuru augstākais apbalvojums laikam gan ir tautas dotais apzīmējums «revolūcijas gleznotājs».
Žaks Luijs Davids ir šā trauksmainā laika izcilākais mākslinieks, kas organizēja masu svētkus veltītus revolūcijai, radīja arī revolucionāru klubiņus, izplatīja grafikas lapas ar revolucionāro tematiku (darinātas kā tautas lubiņas).
Žaks Luijs Davids piedzima Parīzē 1748. gada 30. augustā. Tas bija tajā pašā gadā, kad tika izveidota filozofa Monteskjē grāmata „Par likuma garu”, kurā pirmo reizi noformulēta doma, ka sabiedrības attīstība ir nevis pakļauta Dieva gribai, bet gan notiek pēc saviem iekšējiem likumiem. Pamazām, bet arvien neatlaidīgāk brieda pretrunas Francijas patvaldnieciskajā monarhijā, arvien spēcīgāk savas prasības pēc pilntiesīgas dzīves sāka izvirzīt buržuāzija. Tuvojās lielo pārmaiņu laiks.
Šo laikmeta nemieru, neapšaubāmi, izjuta arī lielās patriarhālās buržuāziskās Davidu dzimtas atvase Žaks Luijs. Kad viņam bija desmit gadi, duelī tika nonāvēts viņa tēvs, un zēnu sāka audzināt aizbildņi – mātes brāļi. Abi aizbildņi un arī krusttēvs bija saistīti ar arhitektūru, tādēļ viņiem likās pats par sevi saprotams, ka viņu aizbildināmais dosies studēt arhitektūru. Taču, jau mācīdamies «Četru nāciju koledžā» latīņu valodu un kaldams citātus no klasiķu sacerējumiem jaunais Davids slepeni apmeklēja zīmēšanas nodarbības svētā Lukasa akadēmijā. Viņa sapņus par mākslu atbalstīja attāls radinieks, slavenais rokoko gleznotājs Fransuā Bušē, iekārtodams jaunieti mācībā pie glezniecības akadēmijas profesora Žozefa Vjena. Nopietnā darbā Vjena darbnīcā pagāja vairāki gadi [2; 63]. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants