1.Lugas tēma ir cilvēka atriebības kāre. Visa luga balstās uz Hamleta vēlmi atriebt tēvu. Viņam Rēgs liek, pavēl atriebties, bet tajā pašā laikā to izdarīt, nenomelnojot savu dvēseli. Sākumā Hamlets tic, ka tas ir iespējams. Viņš traģiski kļūdās, domājot, ka var nogalināt, iekšēji nemainoties. Bet slepkavība aptraipa, pat taisnīga slepkavība. Viņš bija cieši nolēmis iet uz mērķi, jo sūta nāvē Rozenkrancu un Gildensternu, un dara to bez mazākajiem sirdsapziņas pārmetumiem.
2.Hamlets ātri pieņem lēmumus, bet, lai gan viņš daudz runā, viņš vairāk patur sevī nekā pasaka. Katrā monologā viņš vai nu aprauj savu atklāsmi izšķirošajā brīdī, vai arī pēkšņi maina tēmu, intonāciju, izteiksmes veidu, it kā parodēdams pats sevi.…
