Sabiedrības pamats ir veselīga un laimīga ģimene. Diemžēl gan nelabvēlīgo ekoloģisko apstākļu dēļ, gan citu patogēno apstākļu ietekmē (alkoholisms, toksikomānija, narkomānija, ar ārstu nesaskaņota dažādu medikamentu lietošana utt.) arvien biežāk piedzimst bērni ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem. Pieaug arī to bērnu skaits, kuri fiziskās attīstības un psihiskās darbības novirzes iegūst savas individuālās dzīves laikā.
Mūsdienu lielajā steigā vecāki bieži vien nepievērš pietiekamu uzmanību saviem bērniem. Šī iemesla dēļ bērni jūtas pamesti, nevienam nevajadzīgi. Visvairāk vecāku nevērību izjūt bērni, kuriem ir kādi valodas defekti vai garīgā atpalicība, jo šādi bērni ir ļoti jūtīgi un viņiem grūti iekļauties sociālajā vidē, viņus bieži apsmej, izmēda, izstumj no draugu loka. Pirmsskolas iestāžu darbinieki šai ziņā var būt neaizstājami palīgi mazuļiem. Valodas traucējumi ir labojami, un to vajadzētu visiem zināt.
Zinātniskā pieredze un darbs ar bērniem pierāda, ka runas attīstības aizkavēšanās un runas traucējumi atsaucas uz bērna psihisko attīstību; jo tā pilnībā ir atkarīga no bērna runas attīstības stāvokļa. Ļoti svarīga ir preverbālā valodas attīstība. Tāpēc nedrīkst piekrist speciālistiem, kuri dod padomu nogaidīt —gan jau viss pāries pats no sevis.[3.15.]…
