Ar dažādām metodēm iegūtie dati kļūdas robežās savā starpā sakrīt, taču tie neatbilst
teorētiskajiem laikiem tikai spontānās sabrukšanas dēļ. Tas arī bija sagaidāms, jo sadursmju un absorbcijas dēļ reālais sabrukšanas laiks ir mazāks.
Marquardt un Simplex algoritmi deva identiskus rezultātus, tāpēc tie nav apskatīti
atsevišķi.
Ņemot analīzē visus datus (izņemot pirmos desmit), tiek iegūtas visoptimālākās χ2
vērtības, tātad var secināt, kā šāda eksponenšu piedzīšana ir vislabākā. Lai novērtētu statistiskās svēršanas ietekmi uz rezultātiem, ir jāatmet datu „aste” ar 1 un 0, un tas vien rada
šaubas, vai šāda datu analīze būtu pieņemama. Salīdzinot χ2 ar un bez svēršanas, tomēr var
secināt, ka svēršana pozitīvi ietekmē rezultātus.
Tiešās un sensitizētās fluorescences 10S sabrukšanas laiki ir diez gan tuvi, taču tie
nesakrīt kļūdas robežās. Pēc Stjūdenta testa divu izlašu salīdzināšanai var secināt, ka tiem arī
nevajadzētu sakrist.…
