Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 20.12.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 23 vienības
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Cilvēka ģenētika', 1.
  • Konspekts 'Cilvēka ģenētika', 2.
  • Konspekts 'Cilvēka ģenētika', 3.
  • Konspekts 'Cilvēka ģenētika', 4.
  • Konspekts 'Cilvēka ģenētika', 5.
  • Konspekts 'Cilvēka ģenētika', 6.
  • Konspekts 'Cilvēka ģenētika', 7.
Darba fragmentsAizvērt

Multifaktoriālās slimības – patoloģijas, kas ir ģenētiski determinētas, bet to patogēnā izpausme rodas saskarē ar ārējās vides faktoriem.
Šizofrēnija – viena no visizplatītākajām un noslēpumainākajām psihiskajām slimībām, kurai raksturīgi realitātes uztveres un interpretācijas traucējumi. Šizofrēnijas sastopamība parasti tiek lēsta kā 1% no populācijas, un ar to visbiežāk saslimst vecumā no 18 līdz 30 gadiem.
Slimības cēlonis līdz šim vēl nav pilnīgi noskaidrots, taču pētījumi norāda uz šizofrēnijas izcelsmes saistību ar iedzimtību. Pētījumi liecina, ka arī apkārtējā vide agrā bērnībā, sociālie un psiholoģiskie faktori ir nozīmīgi slimību veicinoši aspekti. Taču ir diezgan lielas grūtības nošķirt apkārtējās vides ietekmi no ģenētiskajiem faktoriem.
Slimības pazīmes ir psihes sašķelšanās (6. attēls); intereses zudums par apkārtējo pasauli; nogurums; galvassāpes; miega traucējumi; niknums pret cilvēkiem; aizdomīgums un neuzticēšanās citiem; autisms (noslēgtība; ieiešana sevī); ambivalence (neizlēmība); dzirdes, ožas, garšas un taktīlās halucinācijas; uzmācīgu domu rašanās; murgi; nopietns pašnāvības riska drauds; juceklīga runa un izturēšanās; palēninātas kustības; nespēju izjust prieku; paranoja; dīvainu uzskatu paušana; klīniskā depresija; trauksme; atkarības problēmas; gribas un motivācijas trūkums.
Diagnostika:
– pagaidām neeksistē nekādas citas zinātniskākas slimības noteikšanas metodes kā tikai pacienta uzvedības novērojumi.

Autora komentārsAtvērt
Atlants