Tātad, par šo pantu... Par tādu zināju, bet tagad izlasīju pati savām acīm. Man, Latvijas pilsonim, ir vārda brīvība. Es drīkstu teikt, ko gribu un kad gribu. Katram cilvēkam ir tiesības netraucēti pieturēties pie saviem uzskatiem. Katram cilvēkam ir tiesības brīvi izpaust savus uzskatus. Vārda un preses brīvība ir ne ar kādiem valsts institūciju ierobežojumiem vai kontroli neapgrūtinātas indivīdu un grupu tiesības sacīt vai drukāt, ko vien tie vēlas.
Protams, tās ir manas tiesības, bet ir jāpadomā arī par morāles normām, kuras diemžēl aizvien mazāk sāk ievērot. Daudzviet sanāk dzirdēt pārgudrus cilvēkus (visvairāk tēmēts uz jauniešiem), kuri bļaustās par savām tiesībām, bet aizmirst par pienākumiem. Likums ir labs, kamēr tas ir labs pašam. Ja kādu ar vārdiem aizvaino, tad, nu atvainojiet, bet viņam ir tiesības pateikt, ko viņš domā. …
