Platona ”Valsts”, balstoties uz Džona Deja uzskatu bāzi (īpaši ”Valsts” kontekstā), ir pirmais lielais politiskās filosofijas darbs, kurā Platons sīki izstrādāja argumentus, kas radīja pamatīgas sekojošas diskusijas Grieķijā, Romā, Viduslaiku kristīgajā pasaulē un mūsdienās, ietverot cilvēka, sabiedrības, valsts pārvaldes un morāles tipa jautājumus. ”Valsts” ir dialoga formā sarakstīts darbs, kurā tiek atspoguļots Sokrāta un viņa mācekļu (Glaukona, Trasimaha, Adeimanta u.c.) ideju atspoguļojums. Darbā tie aplūko gan iepriekšminētos aspektus, gan, pirmkārt, cilvēka dabas raksturiezīmes un valsts ideāla meklējumus. Fragmenta sākumā laikabiedri diskutē par taisnīgumu un tā izpausmēm. Taisnīgums viņuprāt radies 2 cilvēku savstarpējās attiecībās tajā brīdī, kad abi darīja netaisnīgi un tika sodīti. Viņi vērtēja un saprata, ka darīt taisnīgi ir vienkāršāk, jo tad nesaņem sodu.1 Taisnīguma mēraparāts ir atļauja darīt visiem ko tie vēlas, taču par to tiesāt. Līdz ar to taisnīgums tiek politiski mehāniski iespiests katrā indivīdā. …
