Apskatot pieejamo informāciju par šo jautājumu, var secināt, ka sabiedrības intereses ne vienmēr tiek ņemtas vērā. Ļoti iespējams, šo situāciju vēl sliktāku padara zemās algas medicīnas nozarē, kas liek pieņemt drastiskus lēmumus par šādam interešu konfliktam. Varētu pat teikt, ka valsts savā ziņā, neuzskatot par prioritāti mediķu atlīdzības līmeni, atbalsta šāda veida politiku, jo burtiski aicina ārstus meklēt veidus kā iegūt papildus ienākumus.
Taču apskatot šāda veida situācijas no ētikas viedokļa ārstiem ir profesionālais pienākums atbildīgi pārvaldīt interešu konfliktus kā neatkarīgiem sava aroda praktizētājiem un kā jomas profesionāļiem. Medicīna ir pacientu labklājības principa pamats. Tradicionālās medicīnas būtība nosaka, ka ārstu kā dziednieku pamatpienākums ir kalpot pacientu interesēm pāri veselības aprūpes profesionāļu paša vai trešo pušu interesēm. Terapeitiskās attiecībās, ārsta prioritāte ir pacienta primārās intereses, visas citas lietas ir sekundāras. Ārsta un pacienta savstarpējās attiecībās ir balstītas uz uzticību, kad pacients spēj nodot savu veselību un medicīnisko labklājību ārstu rokās. Ārsta un pacienta savstarpējās attiecībās valda tāds kā disbalanss starp zināšanām, ārsta profesionālo pieredzi un pieredzi ko iegūst pacients apmeklējot speciālistu. …
