Tiesības uz īpašumu ir viena no cilvēka dabiskajām tiesībām, kas piemīt viņam no dzimšanas brīža un ir neatņemama līdz pat nāves brīdim. Tā ir viena no cilvēka brīvības stūrakmeņiem, jo katra cilvēka vajadzība pēc īpašuma ir dabiska – īpašums ir cilvēka neatkarības pamats. Īpašuma tiesības ir konstitucionālo tiesību sastāvdaļa. Tas nozīmē, ka īpašuma tiesības kā cilvēktiesības ietver sevī gan starptautisko tiesību, gan nacionālo tiesību vispārējās teorētiskās un dogmatiskās atziņas. Īpašuma tiesību starptautiski vēsturiskā attīstība liecina, ka tiesības uz īpašumu starptautiskajās tiesībās galvenokārt lokalizējas līgumtiesībās, taču tās var atrasties arī paražu tiesībās un vispārējos tiesību principos. Nacionālajās tiesībās tās galvenokārt atrodas publisko tiesību sastāvā, tai skaitā konstitucionālo tiesību sastāvā.
Latvijas Republikas Satversmes 105.pantā1 nostiprinātas tiesības uz īpašumu, ko pamatlikums piešķir ikvienai personai. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.…
