Transatlantiskās attiecības var tikt vērtētas dazadi no dažādu teoriju perspektīvām. Reālistu skatījumā valsts ir galvenais starptautiskās sistēmas aktors, kuram ir jāfunkcionē starptautiskajā sistemā, paļaujoties uz self-help princpu1, palielinot savu ietekmi un spēku uz citu starptautiskās sistēmas aktoru rēķina. Realisma būtiski tiek nošķirta iekšpolitika no starptautiskās politikas, liela uzmanība tiek pievērsta drošībai2. Reālisma skatījumā starptautiskā sistema ir anarhiska, kas nozīmē, ka tās kontekstā nepatāv kāda augstāka autoritāte vai pārvalde. Līdz ar to šajā sistēmā pastāv spēka līdzsvara princips. Reālistu pieeja paredz to, ka, lai nodrošinātu pienācīgu pretsvaru ASV, kas šobŗīd vēlas spēlēt hegamona lomu starptautiskaja sistemā, ir jābūt stiprai un slaidētai Eiropai, kas tādejādi veidotu pretstatu ASV dominancei. …
