Nesen literatūras stundā runājām par to, kas ir skaists. Vai vienam skaists var likties tas, ko otrs uzskata par briesmīgu? Jā, var, jo skaistums jau nepiemīt tikai ārēji skaistām, izskatīgām būtnēm un lietām. Skaistums izstarojas no iekšienes, no dvēseles.
Latvijas skaistums ir dažāds. Skaistas ir ne vien mūsu brīnišķīgās Latvijas ainavas, augi un dzīvnieki, bet arī mūsu, manas valsts cilvēki.
Skaistais ir estētiskais ideāls. Skaistumu raksturo- kārtība, harmonija. Skaistais ir cilvēka brīvība. Skaistais var būt cilvēku attiecībās, ja tās ir vērstas uz pozitīvo.
Skaistas ir pozitīvas domas. Skaistais atspoguļojas skaistā
mīlestībā, jo arī Dievs radīja pasauli ar mīlestību, kura ir nesavtīga un patiesa.
Skaistais A. Krūkļa dzejolī
„Es pastumju mākoņus nost”
Tas ir dzejolis par sapņiem, Par to cik tālu cilvēks var nokļūt, kad sapņo. Sapņos mēs katrs varam kļūt par visdažādākajām personībām un nokļūt, kur vien vēlamies:
„Es- Kārlis Spānijas galmā,
Indijā- Maharadžā.”
Sapņos nav ierobežojumi, tajos var veidot savu dzīvi tādu kā pats vēlies. Dzīve bez rūpēm ir skaista, jo tādos brīžos cilvēks jūtas labi, un tas ir skaisti. Sapņos var aizmirst sāpes un visas ikdienas rūpes:
„Kad skumjas kā pelēks ņieburs
Man aizsedz tālumus mirdzošos-
ar zaļu bambusa stiebru
es pastumju mākoņus nost.”…
