Pirmos priekšstatus par darba nozīmi cilvēka dzīvē bērns iegūst ģimenē. Viņa attieksmi pret darbu veido ģimenes dzīves apstākļi - tradīcijas, ģimenes sadzīve, vecāku intereses un prasības, savstarpējo attiecību formas. Ja abi vecāki kopīgi darbojas ģimenes saimniecībā, ja tēvs uzņemas smagākos darbus, palīdzot māmiņai, ja viņi apzinīgi veic ne tikai mājas soli, bet arī ražošanas darbu, tad bērns tāpat cenšas izpildīt savus mazos pienākumus un viņā pamazām veidojas atbildīga attieksme pret darbu. Ne vienmēr vecāki īpaši domā par audzināšanu, taču personiskajam paraugam dažkārt ir lielāks efekts nekā apzinātai mācīšanai. Tieši pirmsskolas vecumposmā, kā pierādījuši pedagoģijas zinātnieki, ģimenes audzinašanas spēks ir ģimenes locekļu savstarpējā cieņā, savstarpējā mīlestībā un izpalīdzībā.
Bērna audzināšana jāveic abiem vecākiem. Pareizai pedagoģisko spēku sadalei ir liela nozīme. Taču audzināšanā “tēva un mātes pienākumi” jāveic arī mātei vai tēvam, kas palicis viens, vai arī audžu vecākiem. Vientuļa vecāka pienākums noteikti nav viegls, jo trūkst pretējā dzimuma laulātā drauga atbalsta un piemēra. …
