Arī Luters bija precējies ar mūķeni, bet viņa uzskati neļāva nekad pilnībā aiziet no baznīcas. Lai novērstu viņa reformācijas radušos problēmu, viņš uzsāka veidot jaunu baznīcas kārtību, kas noteica mācītāju vietu ieņemšanu un darbību, kā arī atalgojumu. Lutera mācība tika sludināta jau no bērnības, jo bērni ir visvieglāk ietekmējami, un tāpēc tika atvērtas skolas un izdotas grāmatas. Luters absolutizēja Bībeli un uzskatīja, ka Dieva mācību var saņemt no paša dieva un ka tam nav nepieciešama starpniecība ar pāvestu. Lutera mācība bija izdevīga valdniekiem, jo tā atzina baznīcu sekulizāciju, jo ticībai nav jāsasaucas ar politiku. Lutera bazīcas uzmanīja superintendanti, kuri pārbaudīja garīdznieku dzīvesveidu un pienākumu izpildi. Ticība tika vairāk personalizēta, jo Bībele tika iztulkota Ziemeļvācu valodā, kas arī kļuva par Vācijas literāro valodu. Cilvēks pats varēja pievērsties rakstu studēšanai un tam vairs nebija nepieciešama pāvesta starpniecība.
Lutera reformas popularitāte aizsāka dažādus protestantisma virzienus, piemēram Kalvinismu un Anglikānismu. Eiropā dažādas valstis gribēja iegūt no pāvesta neatkarīgu varu un tāpēc pievērsās reformātoru idejām. Katoļu baznīcas centieni paturēt centrālo varu neizdevās un tādejādi radās Eiropas varas šķelšanās.
…
