Ne katrs spēj novērtēt latviešu literatūras bagātību, daudzi lasa ārzemju literatūru, jo uzskata, ka latviešu prozaiķi neko jaunu un labu nevar uzrakstīt. Domāju, ka tādi cilvēki nemaz nav centušies mūsu rozu dziļāk iepazīt, ja vairāk viņi lasītu latviešu autoru darbus, tad nonāktu pie secinājuma, ka mūsu literatūra ir daudz bagātāka.
Palasīsim K.Skalbes pasakas! Tās spēj cilvēkā radīt dziļas pārdomas. K.Skalbe ir viens no izcilākajiem literāro pasaku autoriem latviešu literatūrā.
“Kāpēc vairot sāpes? Lai vairojas labāk prieks.”
“Es nepieminu ļauna.”
Tās ir atziņas no K.Skalbes pasakas”Kaķīša dzirnavas”. Visas autora pasakas ir ļoti pamācošas, tajās ir daudz dzīves vērtību. Pasakas lasot, rodas vēlēšanās kļūt labākam. Mīlestība, prieks, skumjas, arī labais un gaišais staro no K.Skalbes darbiem.
Gandrīz visi autori savā prozā ir rakstījuši par skaisto un labo, jo tas ir mūžīgs, bet blakus skaistajam stāv arī darbs. Latviešu zemnieka vienīgais darbs ir bijis un būs zemes apsaimniekošana. Zemes tēma ir viena no visvairāk pieminētākajām latviešu prozā. Liels un pamatīgs darbs ir A. Upīša “Zaļā zeme”. Zeme - svarīga vērtība katram latvietim. Romānā autors ataino gan turīgos latviešu gruntniekus, gan pusgaudniekus, viņu dzīves un atšķirīgos uzskatus.…
