1.5. TIESĪBU DOKTRĪNA
Doktrīna parasti tiek identificēta ar teoriju. Dažkārt grāmatās, rakstu krājumos par doktrīnām spriež kā par mācībām, skolām, principiem, idejām utt. Tas nav precīzi, jo nedrīkst jaukt doktrīnu ar teoriju (zinātnisku vai filozofisku), jo katra teorija nav doktrīna. Ar vārdu “doktrīna” būtu jāapzīmē tikai tās teorijas, kuras guvušas kādu praktisku pielietojumu un reāli iespaidojušas tiesisko realitāti. Tiesību doktrīna mūsdienās tāpat kā pagātnē ir joprojām ievērojams un dzīvības pilns spēks tiesību tālākattīstībā.
Doktrīna mūsdienās ir ievērojams un dzīvības pilns spēks tiesību tālākattīstībā. Tieši doktrīna izstrādā tiesību jēdzienus un vārdnīcas, kuras lieto gan likumdevēji, gan likuma piemērotāji. Ievērojama ir doktrīnas loma metožu noteikšanā, ar kurām tiek izzinātas tiesības un interpretēti likumi.
Darbā ar KT normām var palīdzēt tiesību doktrīna (un idejas), kuru veido zinātnieku darbi ar KT teorijas skaidrojumiem. Tās var palīdzēt KT normu satura izpratnē. Tās ir ietvertas atzinību ieguvušu KT zinātnieku darbos, kuros ir analizēta KT teorija, kā arī atsevišķu KT normu saturs vai to piemērošanas specifika. Kaut gan tiesību doktrīnai nav juridiski saistoša spēka, tā nav mazsvarīga KT normu satura noskaidrošanā.
Latvijā KT doktrīnu, piemēram, ir uzskatāmi profesora Kārļa Dišlera darbi „Latvijas valsts orgāni un viņu funkcijas”, „Ievads Latvijas valststiesību zinātnē” u.c.
2) KUROS PROF. K. DIŠLERA DARBOS TIEK ZINĀTNISKI INTERPRETĒTAS LR SATVERSMES PAMATPRINCIPI UN NORMAS?
Profesors Kārlis Dišlers sarakastījis daudzus nozīmīgus darbus, kas ir pamats Latvijas tiesību zinātnes attīstībai. Viņa darbi saistīti arī ar KT. Zinātniski interpretētas LR Satversmes pamatprincipi un normas ir sekojošos darbos: „Latvijas valsts orgāni un viņu funkcijas”, „Ievads Latvijas valststiesību zinātnē”, „ Dēmokratiskas valsts iekārtas pamati (Ievads konstitucionālajās tiesībās)”.
…
Tiesību avoti ir svarīgi visās tiesību nozarēs, tai skaitā arī KT, jo tie palīdz iepazīt, apgūt un piemērot tiesību normas. Saskaņā ar defīnīciju, tad tiesību avots ir speciāls juridisks termins tiesību ārējo formu apzīmēšanai, tas, no kurienes var „uzzināt” tiesību normu saturu. Tiesību avots ir specifisks valstiskās gribas izpausmes veids, ar kura palīdzību griba kļūst par tiesībām. Tas vispirms ir normatīvie akti, ko izdod kompetentas valsts ir iestādes vai ko pieņēmusi tauta referendumā. Tiesību avots ir valstisks akts. Svarīgākos tiesību avotu veidus nosaka normas. Tomēr pie tiesību avotiem pieder arī tādi akti, kas apstiprina vai atceļ tiesību normas. Saskaņā ar šiem aktiem tiesību normas stājas spēkā vai zaudē juridisko spēku. Pie tiesību avotiem pieder arī juridiski akti, kas groza tiesību norma