Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 25.09.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Finanšu uzdevumi ar analītiskām formulām', 1.
  • Referāts 'Finanšu uzdevumi ar analītiskām formulām', 2.
  • Referāts 'Finanšu uzdevumi ar analītiskām formulām', 3.
  • Referāts 'Finanšu uzdevumi ar analītiskām formulām', 4.
  • Referāts 'Finanšu uzdevumi ar analītiskām formulām', 5.
  • Referāts 'Finanšu uzdevumi ar analītiskām formulām', 6.
  • Referāts 'Finanšu uzdevumi ar analītiskām formulām', 7.
  • Referāts 'Finanšu uzdevumi ar analītiskām formulām', 8.
  • Referāts 'Finanšu uzdevumi ar analītiskām formulām', 9.
  • Referāts 'Finanšu uzdevumi ar analītiskām formulām', 10.
  • Referāts 'Finanšu uzdevumi ar analītiskām formulām', 11.
  • Referāts 'Finanšu uzdevumi ar analītiskām formulām', 12.
  • Referāts 'Finanšu uzdevumi ar analītiskām formulām', 13.
  • Referāts 'Finanšu uzdevumi ar analītiskām formulām', 14.
  • Referāts 'Finanšu uzdevumi ar analītiskām formulām', 15.
  • Referāts 'Finanšu uzdevumi ar analītiskām formulām', 16.
  • Referāts 'Finanšu uzdevumi ar analītiskām formulām', 17.
  • Referāts 'Finanšu uzdevumi ar analītiskām formulām', 18.
  • Referāts 'Finanšu uzdevumi ar analītiskām formulām', 19.
  • Referāts 'Finanšu uzdevumi ar analītiskām formulām', 20.
  • Referāts 'Finanšu uzdevumi ar analītiskām formulām', 21.
  • Referāts 'Finanšu uzdevumi ar analītiskām formulām', 22.
  • Referāts 'Finanšu uzdevumi ar analītiskām formulām', 23.
  • Referāts 'Finanšu uzdevumi ar analītiskām formulām', 24.
  • Referāts 'Finanšu uzdevumi ar analītiskām formulām', 25.
  • Referāts 'Finanšu uzdevumi ar analītiskām formulām', 26.
  • Referāts 'Finanšu uzdevumi ar analītiskām formulām', 27.
  • Referāts 'Finanšu uzdevumi ar analītiskām formulām', 28.
  • Referāts 'Finanšu uzdevumi ar analītiskām formulām', 29.
  • Referāts 'Finanšu uzdevumi ar analītiskām formulām', 30.
  • Referāts 'Finanšu uzdevumi ar analītiskām formulām', 31.
  • Referāts 'Finanšu uzdevumi ar analītiskām formulām', 32.
  • Referāts 'Finanšu uzdevumi ar analītiskām formulām', 33.
  • Referāts 'Finanšu uzdevumi ar analītiskām formulām', 34.
  • Referāts 'Finanšu uzdevumi ar analītiskām formulām', 35.
  • Referāts 'Finanšu uzdevumi ar analītiskām formulām', 36.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
Uzkrāšana    5
1.1  Vienkāršie procenti    5
1.2  Saliktie procenti    6
1.3  Efektīvā procentu likme    7
1.4  Nomināla procentu likme    9
1.5  Laikā intervāla peldoša procentu likme    10
1.6  Uzkrājuma aprēķināšanas metodes, ja laika periods nav vesels skaitlis    12
1.7  Laika perioda garuma noteikšana    13
1.8  Nezināmās procentu likmes noteikšana    16
1.9  Nezināmā laika intervāla garuma noteikšana    17
Diskontēšana    19
2.1  Vienkāršais diskonts    19
2.2  Saliktais diskonts    21
2.3  Efektīvā diskonta likme    22
2.4  Ekvivalentās likmes    22
2.5  Nomināla diskonta likme    23
2.6  Diskontēšanas metodes, ja laika periods nav vesels skaitlis    24
Naudas plūsmas    27
3.1  Naudas plūsmas tagadnes vērtība PV un nākotnes vērtība FV    28
3.2  Finansu rentes nākotnes vērtība, ja maksājumi tiek izdarīti perioda beigās    29
3.3  Finansu rentes tagadnes vērtība, ja maksājumi tiek izdarīti perioda beigās    31
3.4  Finansu rentes nākotnes un tagadnes vērtība, ja maksājumi tiek izdarīti perioda sākumā    32
3.5  Kredīta dzēšana ar vienādiem, periodiskiem maksājumiem    33
3.6  Kredīta dzēšana ar vienādām parāda daļām    36
  Secinājums    37
  Bibliogrāfiskais saraksts    38
Darba fragmentsAizvērt

Pazīstamākā finansu darbība ir naudas aizdošana (investēšana) uz procentiem jeb citiem vārdiem uzkrāšana. Kā jau katra finansu darbība, tā arī uzkrāšana ir naudas pelnīšanas veids. Starpību starp uzkrāto vērtību un sākuma summu sauc par intereses vērtību vai vienkārši interesi (procenti). Kursa darbā izmantosim abus nosaukumus.
Uzkrāšanu veic galvenokārt pēc divām formulām (1.1 un 1.2) [2, 144. lpp.]:
a) vienkāršie procenti

S = P * ( 1 + i * t ) , (1.1)

kur S – beigu summa;
P – sākumsumma;
i – procentu likme, interese;
t – laika periods.

b) saliktie procenti

S = P * ( 1 + i ) t , (1.2)

kur S – beigu summa;
P – sākumsumma;
i – procentu likme, interese;
t – laika periods.

Lai būtu vieglāk šos rādītāju apzīmējumus izmantosim visos uzdevumos saistītos ar uzkrāšanu.

Vienkāršie procenti.

Kā jau augstāk tika minēts vienkāršus procentus aprēķina pēc 1.1 formulas. Beigu summai (S) vienmēr jābūt augstākai nekā sākumsummai (P). Vienkāršo procentu gadījumā procenti jeb interese netiek reinvestēti. Var teikt, ka procenti nepelna procentus. Vienkāršo procentu veidošanas shēmu varētu izskaidrot šādi: par katru periodu, skaitot uz priekšu no naudas aizdošanas brīža, procentus rēķina no aizdotās summas (sākumsummas) [2, 8. lpp.]. Vienkāršos procentus parasti lieto, ja laiks t nav lielāks par vienu gadu.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants