Kā personības neviens no viņiem plaši neatklājas, tādējādi saglabājot nelielu distanci no lasītāja. Vienīgi varētu spriest par Oidipu kā par ietiepīgu, augstprātīgu un ambiciozu valdnieku ar savām prioritātēm un neizsīkstošu pārliecību par sevi kā par valdnieku.
Skatot darba tekstu atklājas griķiem tipiskā dievību nozīme, Zeva un jebkuru citu dievu piesaukšana, pagodināšana un pielūgšana, lai tie nes svētību. Grieķu dievu kults darbojas ļoti spēcīgi jebkurā no sengrieķu traģēdijām.
Kopumā, nedaudz pietrūka apkārtnes ainu raksturojums, ka, ja būtu krietni pilnīgāks vai, ja vispār būtu, radītu atmiņā paliekošu redzes gleznu, kas spilgtina uztvertspēju un kopējo darba dziļāku izpratni.
Savukārt, lai arī diezgan ekspresīvi un pat neprātīgi, tomēr piesaistīja grieķu dienvidnieciskās mentalitātes emociju izrādīšana, kas šeit nereti parādījās. Lai vai kā, pats unikālākais un nebijušākais lielajā pasaules vēsturē ir pats sižets, tam izvēlētie ģimenes locekļi un notikumu gaita, sižeta kulminācija.
Lasot, dažkārt uztveramību pasliktināja lielai lūgsnu skaits, kas visas vērstas uz atšķirīgiem sengrieķu dieviem.
Īpatnēji, ka Oidipa un Iokastes bērnu loma lugā ir tik maznozīmīga, lai gan viņi ir notikumu centrā.
…
