20. gadsimta pirmā puse Eiropas vēsturē iezīmējās ar krasām politiskām, sociālām un ideoloģiskām pārmaiņām. Pēc Pirmā pasaules kara sabruka impērijas, radot jaunas valstis un idejas, taču vienlaikus sabiedrībā valdīja dziļa vilšanās un bailes par nākotni. Šajā spriedzes pilnajā vidē radās un nostiprinājās totalitāras ideoloģijas, kas solīja kārtību, vienotību un nacionālo spēku, bet patiesībā pavēra ceļu brutālai vardarbībai un cilvēces vēsturē nepieredzētiem noziegumiem. Viens no šādiem piemēriem ir nacistiskās Vācijas rasu ideoloģija- doktrīna, kas pārvērta aizspriedumus un pseidozinātni par valsts pamatlikumu.…
