-
Latviešu kara ziņotāji
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 2 | |
| Kara ziņotāju rota | 3 | |
| Kinohronikās un radio | 3 | |
| Kurzemē | 4 | |
| Frontes laikraksts „Latvijas Kareivis” | 5 | |
| Svarīgākie notikumi pasaulē (1943.g.-1945.g.) | 5 | |
| Nobeigums | 6 | |
| Pielikums | 7 |
„Kurt Eggers” latviešu kara ziņotāju rotu nodibināja 1943. gada maijā Rīgā. Sākotnēji tā apmetās divās istabās trešā stāva kazarmās Abrenes ielā 3, bet pēc tam sētas namā Elizabetes ielā 89 – 17. Latviešu kara ziņotāju redakcija ieguva telpas divstāvu namā Lielajā kalēju ielā. 1943. gada 20. augustā pirmie četrpadsmit latvieši kopā ar vēl piecpadsmit tautību topošajiem kara ziņotājiem beidza apmācības kursus redakcijā Berlīnē – Cēlendorfā. Līdzās tiešajiem darba pienākumiem viņi apguva arī iemaņas izpletņlēkšanā un Morzes ābeces lietošanā. 1943. gada 3. septembrī izdeva pavēli par 1. kara ziņotāju vada izveidošanu Latviešu leģiona 2. brigādē un 15. divīzijā. Kopš 1944. gada janvāra latviešu kara ziņotājus Rīgā komandēja vācu virsleitnants Jobsts Geslings, kurš jau 1941. gada beigās bija vācu 18. armijas internacionālās kara ziņotāju rotas komandieris Ļeņingrades frontē. Viņa vadībā Rīgā dienējošo kara ziņotāju skaits sasniedza 180 vīrus. Uz fronti bieži vien sūtīja tos, kuri kaut kādu iemeslu dēļ neiekļāvās štābā valdošajā gaisotnē. Bija gadījumi, kad kara ziņotāju rakstus redakcijā Rīgā vienkārši paturēja atvilktnēs vai publicēja, kad tie jau bija zaudējuši aktualitāti.
Kara ziņotājiem uz formas tērpa kreisās rokas piedurknes bija jānēsā melnas krāsas aproce ar uzrakstu – kara ziņotājs (Krigsberichter) un divām SS nozīmēm, kas šujamas pie apkakles.…
Īss un specifisks referātiņš par Latvijas kara ziņotājiem: Kara ziņotāju rota Kinohronikās un radio Kurzemē Frontes laikraksts „Latvijas Kareivis” Svarīgākie notikumi pasaulē (1943.g.-1945.g.)
