-
Valsts kā konstitucionāli tiesiska institūta jēdziens ārvalstu konstitūcijās
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Valsts kā konstitucionāli tiesiska institūta jēdziens ārvalstu konstitūcijās | 4 |
1.1. | Valsts iekārtas forma | 4 |
1.2. | Politiskais režīms un likumdošana | 6 |
1.3. | Valsts pārvaldes modelis | 8 |
2. | Tiesnešu nozīmēšana( ievēlēšana) | 10 |
3. | Francijas prezidenta funkcijas | 12 |
Secinājumi | 14 | |
Izmantotās literatūras saraksts | 15 |
SECINĀJUMI
Rakstot par valsts jēdzienu konstitūcijās saskāros ar mūsdienu valstu lielāko problēmu- pārāk biežo lakonismu, kas gribot negribot, ierobežo konstitūcijas darbību. Aiz vārda „demokrātiska republika” ne vienmēr slēpjas tā patiesā būtība. Valstu konstitūcijas šajā jomā var iedalīt divējādi:
1) valstis, kuras modernisma iespaidā ir uzlabojušas konstitūcijas, izņemot no tām ārā visu „lieko”, kā rezultātā daudz kas no rakstītā kļūst neskaidrs vai pat pretrunīgs.
2) Valstis, kuras cenšoties saglabāt savu „es” un parādot tās, hronoloģisko gaitu un pārdzīvojumus tikai uzlabo konstitūciju, pievienojot tām kādu sadaļu, tajā pašā laikā atstājot negrozītu visu pārējo. Šeit zūd pāreja, radot „konstitucionālo robu”.
Tiesu vara mūsdienās ir kļuvusi par arvien svarīgāku bandinieku valsts pārvaldes spēlē, turpretī konstitūcijā šī sadaļa aizņem arvien mazāk vietas, tādējādi parādot to cik tā ir nesvarīga valstij. Nevar radīt demokrātisku un tiesisku valsti nedodot pamatu katrai no valsts varām, ja ir reglaments likumdošanas un izpildvarai, tad konstitūcija pieprasa to sniegt arī tiesu varai.
Rodas jautājums, vai Francijas Republika ir tik attīstīta, pateicoties savām piecām konstitūcijām vai veiksmīgajam prezidenta tēlam. Ja daudzviet pasaulē prezidenta vara ir burtiski pakļauta parlamentam, tad Francijā tā nav, bet tajā pašā laikā nav līdz galam izstrādāta sadarbība starp šiem abiem orgāniem. Lai panāktu pilnīgu valsts labklājību, jārod kompromiss, nedrīkst tik strikti nodalīt tiesības- to drīkst viens, bet otrs nē.
…
Valsts kā konstitucionāli tiesiska institūta jēdziens ārvalstu konstitūcijās; Tiesnešu nozīmēšana( ievēlēšana); Francijas prezidenta funkcijas Kas tad ir tiesiskas valsts pamatā? Jāmin, ka tieši pēc šāda valsts veidola cilvēki ir tiekušies jau izsenis. „Tiesiskas valsts jēdzienu radīja vācu juristi 19.gs sākumā. Šajā laikā tika formulēta tiesiskas valsts formālā izpratne.” Ar tiesiskas valsts ideju tika mēģināts radīt valsti, kurā būtu sakārtotas attiecības ne tikai indivīdu starpā bet arī valstij un sabiedrībai kopumā. Jāveido valsts tā, lai izskaustu no tās tiesību patvaļu un tirāniju. „Lai īstenotu tiesisku valsti, ir nepieciešama izpildvaras un tiesu varas pakļaušana likumam, taču to iespējams paveikt tikai valstīs, kurās tiek īstenots varas dalīšanas princips, jo valsts varas koncentrācija vienās rokās nenovēršami iznīcinās tiesisku valsti.” Tādēļ tiesu vara nenoliedzami kļūst par ļoti svarīgu elementu valsts aparātā, bet vai tiesu vara ir pietiekoši svarīga, lai tās darbību izklāstītu konstitūcija tikpat sīki kā likumdošanas un izpildvaras darbību. Kā tiesnešu ievēlēšana vai iecelšana maina tiesu varas darbību un galvenās funkcijas? „Valsts galva” kā oficiāla institūcija vai persona, kurai ir uzticētas augstākās varas funkcijas ir bijusi nozīmīga visos laikus, sākot jau no monarhijas laikiem, līdz beidzot ar demokrātiju. Valsts galva var nepiederēt ne vienai no ierastajām valsts varām, bet tai tik un tā ir jābūt pietiekoši kompetentai un profesionāli spējīgai vadīt valsti, vairot politisko stabilitāti, bet tajā pašā laikā šķirt esošās valsts varas.