Grupas attīstības dinamika. Cilvēku sabiedrība dalās grupās, kas veidojas kā noteiktas darbības subjekts, kam raksturīgas noteiktas īpašības. Pastāv mazas un lielas grupas. Parasti par grupu uzskata, ja ir 3-5 dalībnieki. Par kritisku lielumu tiek uzskatīts 20-25 dalībnieki. Mazas grupas darbības iespēju robežas konkrēti noteikt nevar, taču var uzskatīt, ka kritiskā robeža sasniegta, ja: vairs nepastāv tieši kontakti; lēnām veidojas apakšgrupas. Grupas pastāvēšanu raksturo šādas pazīmes: tieši kontakti starp grupas dalībniekiem; psihiskā tuvība; kopības sajūta, kad grupas dalībnieki uzskata sevi par grupu; kopēji mērķi, vērtības un normas; lomu diferencēšana; personīgo darbību un uzvedību ietekmē citi grupas dalībnieki; relatīvi ilga kopā uzturēšanās. Pēc vajadzības un rašanās iemesliem, pastāv arī formālas un neformālas grupas. Formālas grupas, kuras paredzētas pēc organizācijas plāna un to struktūras ir izveidotas uz ilgāku laiku. Neformālas grupas veidojas vai nu formālo grupu ietvaros, vai arī spontāni, neplānoti, neatkarīgi no tām. Cilvēkiem kontaktējoties, veidojas grupu attīstības cikls. Grupas attīstības dinamika ir atkarīga no: konkrētās situācijas; individuālām un sociālām gaidām; grupas dalībnieku kompetences; pieredzes; grupas dalībnieku rakstura. Raksturojot grupas dinamiku, jāatšķir: attīstības fāze; attīstības stadija; attīstības cikls. Fāze ir atkārtojuma stāvoklis kādam procesam vai parādībai. Stadija ir reāls izaugsmes process, kas pamatojas uz sadarbību, pieredzi, zināšanām. Cikls ietver daudzas stadijas un fāzes. 1 …
