4. Tēlu sistēma.
Ansis Vairogs. Gari, zeltainai mati, visa stāsta garumā sapņotājs, domā par mīlestības nozīmi un nāves vilinājumu, rakstveža dēls, mīl mūziku un literatūru. Pērļu zvejnieks Gaujā un arī reālajā dzīvē. Centīgs, labestīgs, līdzjūtīgs, izpalīdzīgs, uzcītīgs mācības. Mīl mūziku, sapņus. Mīl Zentu. Ansis mācoties, no sapņainā mīlētāja kļuva par uzmanīgu klausītāju, kurš aizmirsa dabu un nodevās tīrās cilvēcības studijām, pilsēta izklīdināja viņā sapņainību. Mīl māti, kurš vēlas, lai viņš vēl paliek bērnišķīgs. Ansis esot Drēzdenē kļuvis tuklāks, sārtāks, bet saglabājis savus melanholiskos vaibstus.Atradis daudz pērļu – mīlējis. Sastapis Annu, mīlējis un vēlāk katrs aizgājis savu ceļu. Talheims, aizbildnis, materiālais atbalstītājs Ansim, pašam nav bērnu, kļūst gandrīz vai par Anša tēvu, sniedz padomus, raksta vēstules, dod sirds gudrību. Pārsteigts par Anša pērļu zvejniecību, bet saprot viņu, saskata Ansī tīrradni. Dāsns, un vienmēr atgādina Ansim: tikai neiemīlies.
Berta – Artura māsa, neprātīgi mīl Ansi, bet nespēj viņam to izteikt. Stāsta beigās viņa sajūk prātā.
Anna Blūms, sieviete ar kaislīgu skatienu, iemīl Ansi. Oskars H. – izsmējīgs, pašapzinīgs, bet sirdī sirsnīgs un labestīgs. Abus Ansis satiek Drēzdenē, apmeklē izrādes. Roza, noslēpumaina čigānu meitene, ar savdabīgu raksturu, gudrām acīm, sagroza prātu daudziem jaunekļiem. Mīl Ansi, bet reizēm viņa spēj būt neprātīgi ļauna, un tad atkal labot savas kļūdas, izšķirt kādu un tad atkal savest kopā. Viņai trūkst laimes dzīvē.
…
