18.gs. Eiropas valstu vēsturē ir laiks, kad apgaismības ideju ietekmē sākas diskusija par noziegumu un sodu. Sabiedrībā vispirms rodas jautājums: kas ir noziegums? No šī jautājuma attīstās tālāk arī citi jautājumi, kurus mēģināja aplūkot apgaismības ideju veidotāji un piekritēji. Kā kvalificēt noziegumus? Un, galvenais, kādus sodus pielietot pret noziedznieku? Cik smagiem vai viegliem tiem jābūt? Un kādi sodi būtu visefektīvākie, lai noziedznieks vairs nedomātu pastrādāt jaunus noziegumus un lai citi sabiedrības locekļi, bīstoties no iespējamā soda, nemēģinātu izdarīt noziegumus? Līdz 18.gs. sabiedrībā valdīja arī tādi uzskati par iespējamā noziedznieka „portretu”, sabiedrību it kā dalot divās daļās: cilvēki, kas var būt noziedznieki (zemākie sabiedrības slāņi) un cilvēki, kas nevar būt noziedznieki (aristokrātija u.c.). Tieši 18.gs. laikā pakāpeniski mainās sabiedrības uzskati par šiem jautājumiem. 18.gs. rodas arī nozieguma progresīvā interpretācija: uz noziegumu nu būtu jāraugās kā uz sociālu parādību. Cilvēks ir „tabula rasa” – piedzimis kā balta lapa, un viņš ir pakļauts sabiedrības un apkārtējās vides ietekmei, kas arī veido viņa personību. Tādēļ radās radikāls priekšstats, ka ir arī konkrētas lietas, kas sekmē noziedzību, piemēram, krogi, un būtu jādara viss, lai šīs lietas likvidētu. Jāsaka, ka šī ideja neguva plašu atbalstu.
…
