Termins ekonomika ir aizgūts no sengrieķu valodas vārda oikonomika (oikos – māja, saimniecība un nomos – likums). Tad šo jēdzienu var tulkot kā „mājas saimniecības vadība”. Par pirmo ekonomistu uzskata sengrieķu zinātnieku, filozofu un domātāju Aristoteli (384. - 322. g. p.m.ē.). Jau tad viņš analizēja un aprakstīja ekonomiskās likumsakarības un parādības tā laikā sabiedrība. Turklāt ne Aristotelis, ne citi sengrieķu zinātnieki neizveidoja ekonomikas teoriju kā zinātni. Galvenais ekonomikas teorijas attīstības posms iesācies ar kapitālisma rašanās. Papildinot vārdu oikonomia ar grieķu vārdu politeja (sabiedriska iekārta) un uzrakstot darbu „Politiskās ekonomijas traktāts” franču zinātnieks Monkretjēns (1575 - 1621)ieveda jauno terminu – politiskā ekonomija. Politiskās ekonomijas kā zinātnes rašanās tiek datēta ar 1776. Gadu, kad angļu ekonomists Ādams Smits (1723 - 1790) publicēja savu fundamentālo darbu „Pētījums par tautu bagātības dabu un cēloņiem”. Pašu vārdu ekonomika (angļu valoda economics) pirmo reizi lietojis angļu ekonomists V. S. Dževonss (1835 – 1882). Bet cits angļu ekonomists A. Maršals (1842 – 1924) pierādīja, ka politiskā ekonomija ir šķiriska zinātne, bet ekonomika pēta saimnieciskos procesus visās ekonomiskās sistēmās, neskatoties uz šķiru atšķirību.…
