-
ES padomes vispārējais raksturojums
Eiropas Savienības Padome pārstāv un aizstāv ES dalībvalstu nacionālo valdību intereses. Tās darbā piedalās par konkrēto politiku atbildīgie ministri no visām dalībvalstīm. ES Padome ir viens no galvenajiem lēmumu pieņēmējiem un likumdevējiem ES, bet daudzās jomas tā lemj kopā ar Eiropas Parlamentu. ES Padome nosaka ES Kopējo ārējo un drošības politiku, kā arī sadarbību iekšlietās un tieslietās. Eiropas Savienības Padome (saīsināti saukta par Padomi) ir ES galvenā lēmējinstitūcija, tomēr tai nav likumdošanas iniciatīvas, kas savukārt ir Eiropas Komisijas privilēģija. Vispārinot lēmumu pieņemšanas procedūras Eiropas Savienībā, var teikt, ka vispirms lēmumu projektus izstrādā Eiropas Komisija, pēc tam Eiropas Parlaments šo jautājumu izskata, un, visbeidzot, Padome pieņem galīgo lēmumu.
ES varas dalīšana īstenojas starp Komisiju kā izpildvaru, Parlamentu kā ES pilsoņu pārstāvniecību ES līmenī un Padomi kā visu ES valstu valdību pārstāvniecību ar lēmējvaras un izpildvaras tiesībām. ES Padomes un Komisijas likumīgais pamats ir 1965.gadā parakstītais Apvienošanas līgums (Merger Treaty) – Līgums par vienotas Eiropas Kopienu Padomes un vienotas Eiropas Kopienu komisijas izveidi.
‘’Eiropas Savienības Padome’’ nosaukums pastāv jau kopš 1993. gada. Šāds nosaukums nav gluži pareizs, jo Padome ir nevis Eiropas Savienības, bet gan Eiropas Kopienu institūcija. Tādēļ to bieži vien dēvē arī par ‘’Eiropas Kopienu Padomi’’. …
Eiropas Savienības Padome pārstāv un aizstāv ES dalībvalstu nacionālo valdību intereses. Tās darbā piedalās par konkrēto politiku atbildīgie ministri no visām dalībvalstīm. ES Padome ir viens no galvenajiem lēmumu pieņēmējiem un likumdevējiem ES, bet daudzās jomas tā lemj kopā ar Eiropas Parlamentu. ES Padome nosaka ES Kopējo ārējo un drošības politiku, kā arī sadarbību iekšlietās un tieslietās. Eiropas Savienības Padome (saīsināti saukta par Padomi) ir ES galvenā lēmējinstitūcija, tomēr tai nav likumdošanas iniciatīvas, kas savukārt ir Eiropas Komisijas privilēģija. Vispārinot lēmumu pieņemšanas procedūras Eiropas Savienībā, var teikt, ka vispirms lēmumu projektus izstrādā Eiropas Komisija, pēc tam Eiropas Parlaments šo jautājumu izskata, un, visbeidzot, Padome pieņem galīgo lēmumu. ES varas dalīšana īstenojas starp Komisiju kā izpildvaru, Parlamentu kā ES pilsoņu pārstāvniecību ES līmenī un Padomi kā visu ES valstu valdību pārstāvniecību ar lēmējvaras un izpildvaras tiesībām. ES Padomes un Komisijas likumīgais pamats ir 1965.gadā parakstītais Apvienošanas līgums (Merger Treaty) – Līgums par vienotas Eiropas Kopienu Padomes un vienotas Eiropas Kopienu komisijas izveidi. ‘’Eiropas Savienības Padome’’ nosaukums pastāv jau kopš 1993. gada. Šāds nosaukums nav gluži pareizs, jo Padome ir nevis Eiropas Savienības, bet gan Eiropas Kopienu institūcija. Tādēļ to bieži vien dēvē arī par ‘’Eiropas Kopienu Padomi’’. Saskaņā ar EK 203.panta 1. daļu Padomi veido dalībvalstu pārstāvji ministru līmenī, piedaloties vienam pārstāvim no katras valsts. Pārstāvis ir tiesīgs uzņemties saistības dalībvalsts vārdā. Padomei nav pastāvīgu locekļu; tās sastāvs ir atkarīgs no jautājumiem, kuri tiks apspriesti dotajā padomes sēdē. Dalībvalstu ministri tiekas Eiropas Savienības Padomē. Atkarībā no darba kārtībā izskatāmajiem jautājumiem, katru valsti pārstāv tas ministrs, kurš ir atbildīgs par konkrēto jomu (ārlietas, finanses, sociālie jautājumi, transports, lauksaimniecība utt.) Padomes prezidentūra pēc rotācijas principa katrai dalībvalstij ir sešus mēnešus.
