Lai runātu par kādu lietu vai parādību, vispirms jānoskaidro tās būtība. Kas tad ir bruņniecība kā tāda? Vai tā ir raksturīga tikai Eiropai un viduslaikiem? Franciski bruņinieks chevaler, vāciski – Ritter, spāniski – caha Uero. Visi šie vārdi latviešu valodā nozīmē vienu un to pašu – jātnieks. Mūsu – latviešu apzīmējums “bruņinieks” parāda šīs karavīru kārtas otru iezīmi – bruņas, proti smago aizsargbruņojumu, sākot ar vairogu un bruņu cepuri.
Pirmkārt bruņinieki ir smagi bruņoti jātnieki, profesionāli karavīri līdz kaula smadzenēm. Viņi ir it kā dzimuši savām bruņām un zobenu šķindai kaujas laukā.
Otrkārt, bruņinieki ir arī turīgi cilvēki, viņi ir kungi ne tikai pār sevi, bet arī par saviem ļaudīm. Viņi nav plikatas, nav vienkārši algādži, bet gan kungi ar savu vārdu. Bruņinieki nekad nav bijuši kādas varas kunga akli vergi, nav bijuši paklausīgs ierocis kāda cita rokās. …
