Svina atrašanās dabā un tā iegūšana
Pēc ķīmisko elementu izplatības Zemes garozā svins ieņem 35. vietu. Tā saturs zemes garozā ir 0,0016% (pēc masas). Taču šis metāls cilvēcei pazīstams ļoti sen apmēram 8500 gadus atpakaļ. Vissvarīgākā rūda, no kuras iegūst svinu, ir svina spīde jeb galenīts PbS. Bagātākās galenīta atradnes ir Kaukāzā, Altajā, Ziemeļamerikā, Meksikā, Vācijā. Tā kā svins ir urāna un torija radioaktīvās sabrukšanas galaprodukts, tas atrodas urāna un torija minerālos.
Pirmā metalurģiskā operācija svina iegūšanai ir apdedzināšana, kurā svina(ll) sulfīds pārvēršas oksīdā.
PbS + 3O2 -> 2PbO + 2SO2
Svina (ll) oksīdu kausē kopā ar koksu (ogli) vai oglekļa (ll) oksīdu, un iegūst melno svinu, kurš satur daudz metālu piemaisījumus un tādēļ to attīra.
…
