Man apkārt ir ļoti savāda un skaista pasaule. Tajā ir gan labais, gan ļaunais. Manuprāt, katrā lietā ko es redzu, jūtu vai saku ir kas labs vai ļauns (kaut vai pašai to neapzinoties). Manuprāt, visapkārt man ir labā un ļaunā apvienojums.
Neviena lieta nav ideāla, ja tajā nav kaut vai mazdrusciņ labā ļaunuma. Piemēram, sakot kādu komplimentu cilvēkam, mēs domās varbūt nodomājam ko ļaunu vai neforšu. Piemēram, šajā domu pērlē:
‘’Pārliecinies, vai tas, priekš kā tu dzīvo,
Ir tā vērts, lai par to mirtu’’,
ko teicis C.Maijers ir izteikta doma, ka tas, ko tu domā labam esam, patiesībā var izrādīties ļauns. Arī Kārļa Skalbes izteiktajā domu pērlē:
‘’Ikkatram no mums krūtīs ir maza saule,
Bet tai bieži jācīnās ar savas dvēseles saltumu’’,
ir izteikta doma, ka arī mūsos ir tas mazais ‘’velniņš’’, kas kavē mūsu patības atdzimšanu labajā.…
