Francijas tiesību vēsture ir Eiropas tiesību vēstures ievērojama sastāvdaļa, un Francijā visi vēsturiskie procesi norisinājās konsekventāk un radikālāk nekā citur pasaulē. Tiesību avoti Francijā bija paražu tiesības, un feodālajā Francijā tiesību partikulārisms sagādāja lielas grūtības tiesnešiem un administratoriem, tāpēc bija nepieciešams tiesības kodeficēt. Pirmo paražu tiesību kodefikāciju Francijā izdarīja Vermandua.
Krimināltiesībās pašā sākumā bija jūtama liela seno “barbaru tiesību” ietekme un visus strīdus un ķildas izšķīra uz “dūres tiesību” pamata. Ar laiku kriminālitiesības mainījās. 1791.gadā Satvermes sapulce apstiprināja Francijas kriminālkodeksu, kurš sastāvēja no vispārējās un sevišķās daļas. 1810.gadā Napaleona valdība apstiprināja Kriminālkodeksu, kas savā ziņā arī noderēja par paraugu citām valstīm.1 Kodeksā bija paredzēts arī nāves sods, rokas nociršana tēva slepkavam un citi sodi. Bargi sodi bija paredzēti arī par politiskajiem noziegumiem, vardarbību un zādzību.…
