Arheoloģija – zinātne par senatni (Platons to pieminēja 5-4.gs. p.m.ē.) , tāds ir pierastais šī jēdziena skaidrojums.
V. Cerams grāmatā „Dievi, kapenes un zinātnieki” spēj ieinteresēt un padarīt pievilcīgu, šķietami sauso zinātnes jēdzienu. Sausus vēstures faktus autors spēj izklāstīt aizraujoša romāna veidā. Apbrīnojami, kā šķetinot vaļā mutvārdu, rakstītos un lietiskos avotus, mūsu acu priekšā tiek uzburtas dažādas vēstures ainas.
Zinātnes attīstību arheoloģijā ir veicinājusi interese par cilvēces pagātni, spēja un tieksme saglabāt to atmiņā.
Grāmatā tiek uzsvērts 18. gs. arheoloģijas sasniegumi, kad šajā jomā bija liels uzplaukums, piemēram – Vinkelmana izrakumi Pompejā.
Ī paši padziļināti autors pievēršas 19.gs. izrakumiem Itālijā un Grieķijā, Divupē un Centrālamērikā. Autors liek noprast, ka 19. gs. arheoloģija kā zinātne attīstās vis- straujāk , pateicoties darbam muzejos un laboratorijās, lai gan piemin to maz.
Grāmatas nosaukums attaisno sevi-romāna galvenie varoņi un tēli ir Dievi, kapenes un zinātnieki.…
