Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 08.04.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
  • Eseja 'Māsu izglītības filosofija (pētījums)', 1.
  • Eseja 'Māsu izglītības filosofija (pētījums)', 2.
  • Eseja 'Māsu izglītības filosofija (pētījums)', 3.
  • Eseja 'Māsu izglītības filosofija (pētījums)', 4.
  • Eseja 'Māsu izglītības filosofija (pētījums)', 5.
  • Eseja 'Māsu izglītības filosofija (pētījums)', 6.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    2
  Biheiviorālās aprūpes modelis    2
  Rezultatīvais aprūpes modelis    3
  Interaktīvais aprūpes modelis    3
  Secinājumi    4
  Izmantotā literatūra    5
Darba fragmentsAizvērt

Ievads
Māsu izglītības filozofijā pastāv trīs aprūpes modeļi. Pamatā tiek lietots biheiviorālās aprūpes modelis. Tajā tiek likts uzsvars uz to, kā mainās cilvēka uzvedība dažādu veselības traucējumu gadījumos. Par biheiviorālās aprūpes modeli visvairāk tiek aprakstīts Oremas pašaprūpes teorijā, kā arī tiek minēts Virdžīnijas Mendelsones teorijā. Šajās pašaprūpes teorijās galvenais tiek virzīts uz pacienta novērošanu. Otrais modelis ir rezultatīvais aprūpes modelis, kurā galvenā loma ir aprūpes rezultātam. Tajā ietilpst aprūpes plāna rakstīšana. Pie rezultatīvā aprūpes modeļa varam minēt Ņūmenas un Rojas teoriju, kurās tiek apskatīts kāds būs process un tā iznākums. Trešais ir interaktīvais aprūpes modelis, kurā tiek izkopta savstarpējā mijiedarbība. Piemēram, tādas teorijas kā Kinta, Petrona teorija. Visu teoriju pamatā ir māsu zinātnes četri galvenie jēdzieni: cilvēks, veselība, vide un aprūpe jeb māsas prakses apraksts.

Biheiviorālās aprūpes modelis
Oremas pašaprūpes teorija ietver sevī biheiviorālās aprūpes modeli. Šajā teorijā parādās jauns jēdziens - pašaprūpe – rīcība, kas nodrošina cilvēka iesaistīšanos sabiedriskās norisēs un tā normālu fizioloģisku funkcionēšanu. Pašaprūpes aktivitātes ietver: gaisa, barības, ūdens nodrošinājumu, izvadīšanas procesu, aktivitātes un atpūtu, vientulības un sociālās iekļaušanās nodrošinājumu, izsargāšanos no dzīves riska faktoriem un cilvēka funkcionēšanas veicināšana. D.Orema cilvēku definē kā biopsihosociālu būtni un uzskata, ka cilvēks spēj sevi aprūpēt un zin, kad viņam vajadzēs palīdzību, kad un kur sameklēt nepieciešamo informāciju un kā to lietot. Veselība ir cilvēcisks stāvoklis, kas ļauj darboties saskaņā ar fizioloģisko un psihofizioloģisko darbību un bioloģisko struktūru. D.Orema uzskata, ka veselības jēdziens sevī ietver spēju veikt pašaprūpi, nodrošināt vienotu dzīvības procesu norisi, kontrolēt veselības stāvokli, aizkavēt slimību kā veselības stāvokļa pasliktināšanos un sekmēt specifisku personības attīstības norisi. Šie nosacījumi ietver personas psihisko, fizisko un sociālo veselību. D.E.Orema savā teorijā ir zinātniski pamatojusi apkārtējās vides spēcīgo ietekmi uz personas spēju veikt pašaprūpi, īpaši stacionara apstākļos. Šajā teorijā par vidi tiek saukta jebkura vieta, kur cilvēks spēj dzīvot un nodrošināt pašaprūpi. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants