Šajā darbā plaši analizētas trīs Andreja Upīša noveles — “Kailā dzīvība”, “Jūrā” un “Klemansa Perjē nāve” —, pievēršoties to sižetam, galveno varoņu psiholoģiskajai attīstībai, dzīvības un nāves konfliktam, cilvēka pašcieņai, bailēm, brīvībai, sociālajai netaisnībai un situācijām, kurās cilvēks spiests izvērtēt, kas viņam ir svarīgāks par pašu fizisko eksistenci. Darba mērķis ir parādīt, ka šajās novelēs Andrejs Upīts cilvēku nostāda galējās situācijās un ar psiholoģiski koncentrētu vēstījumu atklāj, kā nāves tuvums, brīvības zaudējums un sociālais spiediens spēj izmainīt personības domāšanu, vērtības un izpratni par pašas dzīvības cenu.
